Līču – Laņģu klintis
baltijosvasara.lt

4. Līču–Laņģu klintis 25.39306, 57.39311
Ap kilometru gara klinšaina krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē, kas no pašas upes nav saskatāma. Tās maksimālais augstums ir ~ 30 m. Smilšakmens atsegumu (Gaujas svīta) formas ir ļoti daudzveidīgas: dominē vairāk nekā 10 m augstas vertikālas sienas, ko saposmo dziļas sānu gravas. No Līču–Laņģu klinšu piekājes izplūst ~ 20 avoti, kuru darbības rezultātā izveidojušās dažāda garuma alas un dažādu izmēru nišas. Lielā Laņģu ala, kas atrodas klinšu dienviddaļā, ir garākā (48 m) un no tās [...]4. Līču–Laņģu klintis 25.39306, 57.39311
Ap kilometru gara klinšaina krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē, kas no pašas upes nav saskatāma. Tās maksimālais augstums ir ~ 30 m. Smilšakmens atsegumu (Gaujas svīta) formas ir ļoti daudzveidīgas: dominē vairāk nekā 10 m augstas vertikālas sienas, ko saposmo dziļas sānu gravas. No Līču–Laņģu klinšu piekājes izplūst ~ 20 avoti, kuru darbības rezultātā izveidojušās dažāda garuma alas un dažādu izmēru nišas. Lielā Laņģu ala, kas atrodas klinšu dienviddaļā, ir garākā (48 m) un no tās izplūst spēcīgs avots. 50 m ziemeļos no minētas alas atrodas Vidējā Laņģu ala (30 m kopgarumā), bet vēl 50 m tālāk ziemeļu virzienā – Mazā Laņģu ala (4,2 m). Līču–Laņģu klinšu ziemeļdaļā atradusies spēcīga avota veidota lielāka izmēra ala, kuras priekšdaļa pēc griestu nobrukšanas pārvērtusies savdabīgā aizā ar 8 m augstām, stāvām sienām. Aizas sānos izveidojusies savdabīga ala ar trīs ejām. Netālu no tās atrodas 7 m garā Augšala un ļoti šaurā, 12 m garā Apakšala. Kaut arī klinšu piekāje nav labiekārtota un līdz tām ir samērā grūta nokļūšana, Līču–Laņģu klintis ir iecienīts tūristu apskates objekts.
Pievērs uzmanību!
No avotiem iztekošajos strautos, pie alu ieejām un smilšakmens atsegumiem redzamas brūnas gļotas – dzelzs baktērijas. Klinšu piekājē – satrupējušas liela mēroga kritalas un sausokņi, kuros dzīvo dažādas vaboļu sugas, vārpstiņgliemeži. Redzami dzeņu un dzilnu kalumi. Uz atsegumiem – vientuļo bišu kolonijas, dažādas sūnu (mēlītes vijzobe, parastā konusgalvīte u.c.) un ķērpju (krevu ķērpi, melnā cistokoleja, peltīgeras u.c.) sugas, saldsaknītes, trauslās pūslīšpapardes, paceplīša ligzdošanas vieta. Apkaimē – piemērota sēņu vērošanas vieta. www.entergauja.com