Šo apcietinājumu nesauc pilskalnu tāpēc, ka 2 klm. austrumos atrodas Aizkraukles ordeņa laiku pilskalns ar mūra sienu drupām. Tādi gadījumi, kad tuvējie vācu laiku pilskalni atņēmuši vārdu senākiem pilskalniem, nav retie. „Augstie kalni“ arī „Kraukļu kalni“ skaitās Aizkraukles pag., baznīcas padomei piederošā zemē un atrodas Daugavas labajā krastā dienv.-austr. mācītājmuižai. Virs Daugavas līmeņa „Augstie kalni“ paceļas 40 m. pie kam krasta kraujums, kas robežo pilskalna dienvid-sānu, ir visai stāvs. Austrumgalu veido upītes Astjeres jeb Ašķeres [...]Šo apcietinājumu nesauc pilskalnu tāpēc, ka 2 klm. austrumos atrodas Aizkraukles ordeņa laiku pilskalns ar mūra sienu drupām. Tādi gadījumi, kad tuvējie vācu laiku pilskalni atņēmuši vārdu senākiem pilskalniem, nav retie. „Augstie kalni“ arī „Kraukļu kalni“ skaitās Aizkraukles pag., baznīcas padomei piederošā zemē un atrodas Daugavas labajā krastā dienv.-austr. mācītājmuižai. Virs Daugavas līmeņa „Augstie kalni“ paceļas 40 m. pie kam krasta kraujums, kas robežo pilskalna dienvid-sānu, ir visai stāvs. Austrumgalu veido upītes Astjeres jeb Ašķeres dziļā grava. Pārējie kalna sāni apņemti no ielejas, kas slaidā līkumā gar kalna ziemeļiem un rietumiem virzās uz Daugavu. Tā radies 400 m. garš plakums, kas vidū ar grāvi un uzbedumu pārdalīts divās daļās. Citiem vārdiem sakot, šim pilskalnam ir divi plakumi — viens mazāks austrumos, bet otrs, divtik liels, rietumos. Mazākam plakumam upītes pusē 2 m. augsts uzbedums, bet lielākam gandrīz 4 m. no plakuma skaitot. Vērojams ka ieeja šai pilskalnā bijusi vidējā grāvja ziemeļpusē un no turienes vedusi gar uzbeduma dienvidgalu lielajā plakumā, kur tā vēl it labi saskatāma. Arī mazā plakuma sāns šeit piemērots ieejas vietai, kaut gan tagad stipri noarts.www.latvijas-pilskalni.lv
