Teikas par Talsu pilskalnu
Sensenos laikos Talsu pilskalnā bija skaista koka pils, tajā dzīvoja un valdīja varens kuršu ķēniņš ar savu skaisto meitu – princesi Nāroni. Tā kā Visvaldis jau kļuva vecs, viņš dedzīgi gribēja izdot savu meitu pie vīra, taču cimperlīgajai Nāronei precēšanās nebija ne prātā! Viņu garlaikoja blāvo precinieku pieņemšana un pils ceremonijas. Daudz labprātāk viņa atradās pie dabas – mežos un pļavās, bet par visu visvairāk viņai patika būt sava mīļā Bērīša mugurā un traukties pāri klajumiem un pakalniem. Nārone [...]Teikas par Talsu pilskalnu
Sensenos laikos Talsu pilskalnā bija skaista koka pils, tajā dzīvoja un valdīja varens kuršu ķēniņš ar savu skaisto meitu – princesi Nāroni. Tā kā Visvaldis jau kļuva vecs, viņš dedzīgi gribēja izdot savu meitu pie vīra, taču cimperlīgajai Nāronei precēšanās nebija ne prātā! Viņu garlaikoja blāvo precinieku pieņemšana un pils ceremonijas. Daudz labprātāk viņa atradās pie dabas – mežos un pļavās, bet par visu visvairāk viņai patika būt sava mīļā Bērīša mugurā un traukties pāri klajumiem un pakalniem. Nārone bieži aizlavījās no pils rituāliem, tad Visvaldis nolēma lūgt palīgā tumšo Dundagas mežu neganto Raganu, lai tā nobur mazu dziedātājputniņu, kas vienmēr pavadītu viņa meitu un skaļi signalizētu, ja viņai draudētu kādas briesmas. Nārone laipni pieņēma Visvalža dāvanu, jo ļoti mīlēja savu tēvu, lai arī šīs pūles viņai likās gluži liekas, jo viņa vienmēr nēsāja līdz mazu duncīti, gadījumam, ja nāktos sevi aizstāvēt. Par nelaimi, skaistā princese bija iepatikusies negantās raganas dēlam Jurcim, kurš bija pietiekami gudrs, lai saprastu, ka uz Nārones roku un sirdi viņam nav ne mazāko cerību, tāpēc nolēma meiteni nolaupīt, izmantojot savu burvju mēteli. Jurcis zināja par dziedātājputniņu, kas viņu sargā. Pēc ilgas pierunāšanas, draudiem un, apelējot pie Raganas jūtām, Jurcis beidzot izvilināja no mātes dziedātājputniņa burvestību. Kādā dienā, kad Nārone bija devusies vienā no saviem klejojumiem kopā ar Bērīti, Jurcis nolēma, ka pienācis laiks rīkoties. Viņš paņēma savu burvju mēteli un laidās pakaļ Nāronei, kas nenojauzdama briesmas jāja uz Bērīša, sava dziedātājputniņa pavadīta. Jurcis pārlaidās pār trijotni, nomurmināja buramvārdus un dziedātājputniņš uz vietas bija pagalam. Zibenīgi Jurcis pagrāba princesi, uzsēdināja uz sava burvju mēteļa, lai aizvestu prom uz tumšajiem Dundagas mežiem uz neatgriešanos. Bet Nārone nebija no tām, kas padevās bez cīņas. Viņa izvilka savuduncīti un gabaliņu pa gabaliņam grieza nost no Jurča burvju mēteļa. Kur mēteļa gabaliņš nokrita, izveidojās ezers, tāpēc vēl tagad Talsu apkārtnē ir tik daudz ezeru. Drīz vien mētelis kļuva par mazu un vairs nevarēja panest abus lidotājus. Viņi nokrita zemē, un no pēdējā gabaliņa izveidojās šis ezers, kas vēlāk nosaukts par Talsu ezeru. Tajā pat brīdīpils ar visiem tās iemītniekiem nogrima pilskalna dzīlēs. Leģenda vēsta, ka, ja Jaungada naktī, kamēr pulkstenis sit divpadsmit, kāds pagūtu apskriet apkārt Talsu pilskalnam, tad Visvalža pils ar visiem tās iemītniekiem un princesi Nāroni, atkal paceltos virs zemes.www.latvijas-pilskalni.lv
